PVD - Savlaicīga mutes dobuma kopšana saglabās Jūsu mīluļa zobus

Savvaļas daba ir parūpējusies par plēsējdzīvnieku zobu attīrīšanu. Viņi grauž sava laupījuma cieto ādu, kaulus, dzīslas. Mājdzīvnieki barojas ar maigāku barību, tāpēc cieš no zobu slimībām tāpat kā cilvēki. Veterinārā aptieka piedāvā daudz dažādu līdzekļu, lai atbrīvotu kaķi vai suni no zobu aplikuma, zobakmens nogulsnēm. Galvenais – saprast, kapēc ir tik svarīgi rūpēties par mazā drauga mutes dobumu.

Mēs visi zinām, ka zobu aplikums izraisa kaitīgas mikrofloras attīstību. Tā novājina emalju, noved pie kariesa. Smaganas kļūst jūtīgas, sāk asiņot. Ja saimnieks nebūs uzmanīgs, savlaicīgi neparūpēsies par pūkainā mīluļa veselību, slimība attīstīsiet tālu un tikai veterinārs varēs palīdzēt. Tāpēc jāatceras: dzīvnieks reti sūdzas, ka viņam sāp zobi. Zinot šādas saslimšanas pazīmes, saimnieks pats pamanīs, savlaicīgi reaģēs, nāks palīgā, atbrīvojot četrkājaino mīluli no ciešanām.

Kaķu un suņu zobu slimību cēloņi

Mutes dobuma kopšanas noteikumu neievērošana – pamata problēma, kuras dēļ attīstās patogēnā mikroflora. Uzsākas aplikuma veidošanās process. Ēdiena gabaliņi dod patogēnajiem mikroorganismiem iespēju ātri vairoties siltumā un mitrumā. Sacietējot, aplikums pārvēršas zobakmenī. Tas provocē parodontozi, kabatiņu veidošanos smaganās. Pakāpeniski process sāk sagraut emalju.

Saslimšanas pazīmes katrs uzmanīgais saimnieks var pamanīt pats. Tās ir:

• Pastiprināta siekalu izdalīšanās.

• Nepatīkama smaka no mutes dobuma.

• Nelielas čūlas, lūpu, smaganu bojājumi.

• Kaķa vai suņa atteikšanās ēst cietu barību.

• Dzīvnieka satraukums.

• Bieža lūpu aplaizīšana.

• Limfmezglu iekaisums zem žokļa.

Suns var kratīt galvu, kļūst gurdens, cenšas noslēpties siltumā, pārstāj rotaļāties ar iemīļotajām rotaļlietām. Siekalas var kļūt tumšākas, saturēt asins piemaisījumus. Kāds no zobiem kļūst tumšāks, uz emaljas parādās plankumi. Ja process ir nonācis tālu, paaugstinās dzīvnieka ķermeņa temperatūra.

Kaķi bieži berzējas ar purniņu, zaudē ēstgribu, žēlabaini ņaud. Dažreiz sēž nekustīgi ar pavērtu žokli. Viņi neļauj aiztikt slimo purniņa pusi. Pārējās pazīmes (siekalu izdalīšanās, smaka, emaljas krāsas izmaiņas) ir tādas pašas kā suņiem

Mājas plēsējdzīvnieku košļāšanas aparāta saslimšanas iemesli ir līdzīgi:

• Nepareiza barošana.

• Iedzimtība.

• Rētiņas, gļotādas iekaisumi.

• Mehāniski bojājumi suņiem.

• Nepareizs sakodiens.

• Infekcijas slimības.

• Pienācīgas aprūpes trūkums.

Sugas ar īsu purnu, biežāk cieš no zobu problēmām, prasa īpašu saimnieka uzmanību, veterināra plānveida apskates.

Profilaktiskā mutes dobuma kopšana

Izvairīties no lielākām problēmām palīdzēs kompetenta dzīvnieka košļāšanas aparāta aprūpe. Pietiks izpildīt dažus noteikumus, lai pasargātu mīluli no slimības, bet sevi no liekiem satraukumiem.

Pareizi izvēlieties sauso barību. Granulām jābūt tāda izmēra, lai mīlulis tās grauztu, nevis norītu. Tās lieliski attīra zobu virsmu.

Izmantojiet rotaļlietas, cietos gardumus. Kauliņi, žāvētas ādiņas, raga gabaliņi ļauj sunim spēles vai izklaides laikā atbrīvoties no aplikuma, mīkstāka ēdiena atliekām. Kaķi aizrautīgi spēlējas ar auduma rotaļlietām, apvilktām ar tīkliņu, piesūcinātām ar pievilcīgu smaržu. Kaķi labprāt košļā gumijas gredzenus.

Izmantojiet speciālus sastāvus-piedevas ūdenim un barībai. Parasti veterinārā aptieka piedāvā gēlus, sprejus, kuru drošie ingredienti maigi atbrīvo no bakteriāla aplikuma.

Zobu sukas, pastas dzīvniekiem, ļauj patstāvīgi, mājas apstākļos veikt higiēnisko procedūru. Savu sunīti vai kaķīti tas jāpieradina no bērnības. Būs pietiekami veikt tīrīšanu trīs-četras reizes dienā.

Dažreiz ir nepieciešamas daudz radikālākas metodes. Visdrošākā no tām – ultraskaņas tīrīšana. To veic ārsts. Nepieciešama nopietna iejaukšanās, ja aplikumu neizdodas noņemt ar parastām metodēm, dzīvnieka elpa ir smakojoša, uz emaljas redzams tumšs slānis, zobakmens. Jebkuras procedūras, tīrīšanas, kariesa ārstēšana jāveic zem narkozes. Dzīvniekam tā ir pilnīgi nekaitīga.

Mūsu klīnikas AMIS ārsti rekomendē izmantot četrkājainā drauga zobu kopšanai pēc iespējas vairāk profilaktisko līdzekļu. Taču pats galvenais – uzmanīgi sekot līdzi dzīvnieka mutes stāvoklim, kontrolēt smaganu stāvokli, sekot dzīvnieka noskaņojumam, apetītei.

Avots: www.pvd.gov