Laba veterinārā klīnika palīdzēs atrast un izārstēt suņu mastocitomu

Jebkuras veterinārās klīnikas darbinieki saskarās ar tādu saslimšanu, kā mastocitoma suņiem. Šis ir ādas veidojums, kurš rodās šūnas aparāta ģenētiskā bojājuma rezultātā. Ādas apjoms palielinās atipisko šūnu nekontrolējamās dalīšanās rezultātā. Tiek izdalīti: labdabīgie un ļaundabīgie audzēji.

Bez tam, veterināri izdala – sistēmisko mastocitozi, kuras rezultātā notiek liesas, aknu, kuņģa-zarnu trakta metastāzēšana ar mastocītiem.

Mastocīti ir imunsistēmas šūnas, kuras atrodas praktiski visos organisma audos, taču visvairāk tās atrodas saistaudos, limfmezglos, blakus asinsvadiem, liesā, kaulu smadzenēs. Bez tam, tās var atrasties deguna dobumā, kuņģa gļotādā, elpceļos.

Sākotnēji mastocīti parādās kaulu smadzenēs, bet galīgi nobriest saistaudos.

Mastocitoma suņiem ir viens no visbiežāk sastopamajiem ādas audzējiem. Tas sastāda aptuveni 20 % no kopējā ādas veidojumu skaita.

Parasti suņiem tiek novērota ādas mastocitoma, taču veidojums sākotnēji var parādīties nierēs, liesā, mutes dobumā, kuņģa-zarnu traktā.

Slimības attīstības brīdī, suņa vecums var būt dažāds, taču visbiežāk slimība ir sastopama 8 gadu vecumā.

Dzimuma priekšrocību mastocitomas attīstībā nenovēro, taču ir redzamas šķirnes priekšrocības.

Suņu šķirnes, kuras nokļūst riska grupā.

Riska grupā visbiežāk nokļūst tādas šķirnes, kā bigls, bokseris, mopsis, šarpejs, bulmastifs, foksterjers, taksis.

Ādas audzēji visbiežāk parādās vēdera rajonā, retāk gurnu un krūšu ekstremitāšu rajonā, galvas ādā, kaklā.

Klasifikācija

Tiek iedalīti: atsevišķie un daudzveidīgie audzēji

Pēc šūnu diferenciācijas pakāpes tie iedalās trīs klasēs: zemi diferencētie, vidēji diferencētie, augsti diferencētie.

Pēc stadijām, mastocitoma suņiem tiek klasificēta šādi:

• Atsevišķs veidojums ar izteiktām robežām, bez metastāzēm.
• Veidojums ar metastāzēm.
• Daļēji izgrieztais audzējs.
• Liels audzēju daudzums.
• Audzējs ar kopējo simptomu izpausmēm.

Mastocitomas izplatības iemesli līdz šim brīdim ir neatpazīti, taču daudzi speciālisti uzskata, ka tā ir ģenētiskā nosliece.

Slimības klīniskā aina

Pēc ārējā izskata audzēji ir daudzveidīgi. Audzēja augšanas ātrums var būt gan ātrs, gan lēns. Visbiežāk mastocitoma suņiem ir atpazīstama pēc izvirzītā mezgliņa virs ādas virsmas, ar apsārtumu.

Audzējs var būt ciets vai mīksts, kustīgs vai nekustīgs. Arī izmēri var būt dažādi. Suņi var sajust niezi, sāpes. Robežas ir vai nu izplūdušas, vai skaidri redzamas.

Diagnosticēt saslimšanu var veicot histoloģisko, citoloģisko izmeklēšanu veterinārajā klīnikā.

Pēc tam, kad diagnoze ir apstiprinājusies, nepieciešama suņu ārstēšana. Tā var būt medikamentoza, vai ķirurģiska. Tāpat iespējama ķīmijterapija, staru terapija.

Turpmākā izārstēšanās ir atkarīga no audzēja augšanas rakstura, izmēriem, lokalizācijas. Tāpat, svarīga loma ir suņa vecumam un pareizai ārstēšanai.

Ļoti svarīgi ir izdarīt visu savlaicīgi, turklāt veterinārā klīnika jāaprīko ar visu nepieciešamo, tāpat liela nozīme ir kvalificētam personālam.

Slimnīca Ami’s atbilst visiem šiem kritērijiem.