Dzīvnieku šoks

Dzīvnieku šoks – tas ir akūts dzīvnieka stāvoklis, kam raksturīga ātra spiediena pazemināšanās asinsrites sistēmā un veidojas organisma aizsargreakciju komplekss.

Izšķir šādus šoku veidus:

• Traumatiskais šoks – veidojas smagu traumu rezultātā, kopā ar lielu asins daudzuma zaudēšanu. Šis šoka veids visbiežāk saistīts ar autotraumām, liela augstuma traumām.
• Hipovolēmiskais šoka – attīstās strauja arteriālā asinsspiediena pazemināšanās rezultātā (piemēram, stipras asiņošanas rezultātā vai organisma attūdeņošanās gadījumā, ja ir vemšana un/vai caureja).
• Kardiogēnais šoks – veidojas akūtas sirds mazspējas vai smagas hroniskas sirds mazspējas gadījumā, tas ir tad, kad sirds vairs nespēj pilnībā nodrošināt orgānu apasiņošanu.
• Septiskais (vai infekciju-toksiskais) šoks – veidojas toksīnu, kurus izstrādā mikroorganismi, iekļūšanas asinsritē rezultātā. Visbiežāk veterinārajā praksē septiskais šoks veidojas piometras (dzemdes strutains iekaisums) sarežģījumu rezultātā, pārplīstot orgānam un strutām nokļūstot vēdera dobumā.
• Anafilaktiskais šoks – tā ir akūta alerģiska reakcija, kura attīstās, alergēnam nonākot dzīvnieka organismā. Ikdienā anafilaktiskais šoks var sākties kukaiņu, indīgu čūsku kodienu rezultātā. Tāpat, anafilaktiskais šoks var veidoties ievadot ārstniecības preparātus, kuri satur organismam svešas olbaltumvielas (serumus, vakcīnas), kā arī nonākot organismā antibiotikām (visbiežāk penicilīna atvasinājumiem), jodu saturošām kontrastvielām, u.c. Anafilaktiskais šoks attīstās dažu sekunžu līdz divu stundu laikā pēc ievadīšanas un izpaužas, ka apsārtums, nieze, gļotādas bālums, apgrūtināta elpošana.

Visi šie šoku veidi ir tieši bīstami pacienta dzīvībai, tāpēc to ārstēšana notiek tikai stacionāri un ir nepieciešama veterinārā klīnika. Ārstēšanai izmanto etiotropo terapiju, kas vērsta uz šoka cēloņu novēršanu un simptomātisko, kura ietver sevī adrenalīna izmantošanu, ilgstošu (vairāk kā 5-6 stundas) infuzo terapiju; skābekļa terapiju, kā arī ārstniecības preparātu – antibiotiku, diurētisko līdzekļu ievadīšanu plaušu tūskas novēršanai; steroīdo hormonu, analģētiķu un citu preparātu ievadīšanu, atkarībā no stāvokļa smaguma un saslimšanas dinamikas.

Dzīvniekiem šoka stāvoklī ir aizliegtas jebkādas ķirurģiskās iejaukšanās (izņēmums ir ārkārtas operācijas, bez kuru veikšanas dzīvnieks ies bojā, piemēram, iekšējo orgānu plīsumu vai iekšējās asiņošanas gadījumos). Šī iemesla dēļ, visus miesas bojājumus, kuri tieši neietekmē dzīvību, operē tikai pēc 2 vai 3 dienām.