Enciklopēdija
- Kuņģa uzpūšanās mājdzīvniekam
- Konjuktivīta ārstēšana suņiem un kaķiem
- Flegmonas ārstēšana kaķiem veterinārā klīnikā
- Kaliciviroze: bīstams ienaidnieks jaunajiem kaķiem
- Uzpūšanās vai akūta kuņģa palielināšanās
- Suņu autonegadījuma politrauma
- Adenoviroze (infekcijas klepus) suņiem
- Miokarda slimības
- Epilepsija – suņu slimības
- Dzīvnieku sēnīšu slimības: diagnostika un ārstēšanas metodes
- Kuņģa audzēji suņiem: simptomi, diagnostika, ārstēšana
- Piroplazmoze
- Demodekoze
- Gaļēdāju dzīvnieku mēris (Carr’e slimība)
- Urolitiāze
- Toksoplazmoze
- Hroniska nieru mazspēja
- Kaķu depresija: kā pamanīt un kā ārstēt?
- Kaķu atopija
- Trakumsērga: simptomi, prognozes, profilaktika
- Mājas sesku aprūpe
- Piometra suņiem – biežas komplikācijas nedzemdējušām kucēm
- Viltus grūtniecība suņiem
- Trakumsērga grauzējiem: cēloņi, izpausmes, profilakse
- Pareizi izvēlēta kaķu barība palīdzēs izvairīties no daudzām infekcijas slimībām
- Vetklīnika palīdzēs atklāt un novērst kaķu un suņu glaukomu
- Dzīvnieku radiācijas terapija – iedarbīgākā metode cīņā ar audzējiem
- Laba veterinārā klīnika palīdzēs atrast un izārstēt suņu mastocitomu
- Hroniskais kaķu gingivostomatīts un tā ārstēšana: veterinārās klīnikas viedoklis
- ELISA (enzīmu imūnanalīzes) analīzes veterinārajā klīnikā Ami’s
- Veterinārā aptieka – viss nepieciešamais dzīvniekiem
- Operatīvā ārstēšana veterinārajā klīnikā
- Pretsāpju līdzekļi suņiem un to veidi
- Dzīvnieku šoks
- Gremošanas trakta sesku slimība
- Veterinārārsta palīdzība: kā izvēlēties vetārstu
- Kad ir nepieciešams veterinārs: dzīvnieku slimību galvenie simptomi
- Veterinārā palīdzība Jūsu mājdzīvniekam klīnikā “Ami’s”
- Kā pareizi izvēlēties suņu barību
- Kaulu audzējs dzīvniekam: kā diagnosticē un ārstē saslimšanu veterinārā klīnika
- Veterinārija. Dzīvnieku blusas
- Vēdera uzpūšanās mājdzīvniekiem
- Dzīvnieku barības izvēle pēc to kastrācijas un sterilizācijas
- Mutes dobuma kopšana: kā pieradināt mīluli tīrīt zobus
- Viss, kas jāzina par trakumsērgu un vakcināciju
- Suņu sterilizācija, kastrācija
- Kā barot kaķēnu, kad piena zobi mainās uz pastāvīgiem
- Dzīvnieku reģistrācija: būtība, nepieciešamība, drošība
- Kādas vakcinācijas ir nepieciešamas kaķiem?
- Dzimumtieksmes instinktu nomākšana kaķiem: kaķu sterilizācijas un kastrācijas metodes
- Kas ir jāzina, dzīvniekiem izkrītot piena zobiem
- Infekcijas klepus kaķiem: iemesli un simptomi
- Kā pareizi barot suni
- Kā aizsargāt suņa ķepas no reaģentiem ziemā?
- Kad ir laiks atvadīties – suņa eitanāzija
- Suņu zobārsts palīdzēs mājas mīlulim
- Priekš kam jāveic sunim rentgens
- Klepus sunim – iemesli
Dzīvnieku šoks

Dzīvnieku šoks – tas ir akūts dzīvnieka stāvoklis, kam raksturīga ātra spiediena pazemināšanās asinsrites sistēmā un veidojas organisma aizsargreakciju komplekss.
Izšķir šādus šoku veidus:
- Traumatiskais šoks – veidojas smagu traumu rezultātā, kopā ar lielu asins daudzuma zaudēšanu. Šis šoka veids visbiežāk saistīts ar autotraumām, liela augstuma traumām.
- Hipovolēmiskais šoka – attīstās strauja arteriālā asinsspiediena pazemināšanās rezultātā (piemēram, stipras asiņošanas rezultātā vai organisma attūdeņošanās gadījumā, ja ir vemšana un/vai caureja).
- Kardiogēnais šoks – veidojas akūtas sirds mazspējas vai smagas hroniskas sirds mazspējas gadījumā, tas ir tad, kad sirds vairs nespēj pilnībā nodrošināt orgānu apasiņošanu.
- Septiskais (vai infekciju-toksiskais) šoks – veidojas toksīnu, kurus izstrādā mikroorganismi, iekļūšanas asinsritē rezultātā. Visbiežāk veterinārajā praksē septiskais šoks veidojas piometras (dzemdes strutains iekaisums) sarežģījumu rezultātā, pārplīstot orgānam un strutām nokļūstot vēdera dobumā.
- Anafilaktiskais šoks – tā ir akūta alerģiska reakcija, kura attīstās, alergēnam nonākot dzīvnieka organismā. Ikdienā anafilaktiskais šoks var sākties kukaiņu, indīgu čūsku kodienu rezultātā. Tāpat, anafilaktiskais šoks var veidoties ievadot ārstniecības preparātus, kuri satur organismam svešas olbaltumvielas (serumus, vakcīnas), kā arī nonākot organismā antibiotikām (visbiežāk penicilīna atvasinājumiem), jodu saturošām kontrastvielām, u.c. Anafilaktiskais šoks attīstās dažu sekunžu līdz divu stundu laikā pēc ievadīšanas un izpaužas, ka apsārtums, nieze, gļotādas bālums, apgrūtināta elpošana.
Visi šie šoku veidi ir tieši bīstami pacienta dzīvībai, tāpēc to ārstēšana notiek tikai stacionāri un ir nepieciešama veterinārā klīnika. Ārstēšanai izmanto etiotropo terapiju, kas vērsta uz šoka cēloņu novēršanu un simptomātisko, kura ietver sevī adrenalīna izmantošanu, ilgstošu (vairāk kā 5-6 stundas) infuzo terapiju; skābekļa terapiju, kā arī ārstniecības preparātu – antibiotiku, diurētisko līdzekļu ievadīšanu plaušu tūskas novēršanai; steroīdo hormonu, analģētiķu un citu preparātu ievadīšanu, atkarībā no stāvokļa smaguma un saslimšanas dinamikas.
Dzīvniekiem šoka stāvoklī ir aizliegtas jebkādas ķirurģiskās iejaukšanās (izņēmums ir ārkārtas operācijas, bez kuru veikšanas dzīvnieks ies bojā, piemēram, iekšējo orgānu plīsumu vai iekšējās asiņošanas gadījumos). Šī iemesla dēļ, visus miesas bojājumus, kuri tieši neietekmē dzīvību, operē tikai pēc 2 vai 3 dienām.