Enciklopēdija
- Kuņģa uzpūšanās mājdzīvniekam
- Konjuktivīta ārstēšana suņiem un kaķiem
- Flegmonas ārstēšana kaķiem veterinārā klīnikā
- Kaliciviroze: bīstams ienaidnieks jaunajiem kaķiem
- Uzpūšanās vai akūta kuņģa palielināšanās
- Suņu autonegadījuma politrauma
- Adenoviroze (infekcijas klepus) suņiem
- Miokarda slimības
- Epilepsija – suņu slimības
- Dzīvnieku sēnīšu slimības: diagnostika un ārstēšanas metodes
- Kuņģa audzēji suņiem: simptomi, diagnostika, ārstēšana
- Piroplazmoze
- Demodekoze
- Gaļēdāju dzīvnieku mēris (Carr’e slimība)
- Urolitiāze
- Toksoplazmoze
- Hroniska nieru mazspēja
- Kaķu depresija: kā pamanīt un kā ārstēt?
- Kaķu atopija
- Trakumsērga: simptomi, prognozes, profilaktika
- Mājas sesku aprūpe
- Piometra suņiem – biežas komplikācijas nedzemdējušām kucēm
- Viltus grūtniecība suņiem
- Trakumsērga grauzējiem: cēloņi, izpausmes, profilakse
- Pareizi izvēlēta kaķu barība palīdzēs izvairīties no daudzām infekcijas slimībām
- Vetklīnika palīdzēs atklāt un novērst kaķu un suņu glaukomu
- Dzīvnieku radiācijas terapija – iedarbīgākā metode cīņā ar audzējiem
- Laba veterinārā klīnika palīdzēs atrast un izārstēt suņu mastocitomu
- Hroniskais kaķu gingivostomatīts un tā ārstēšana: veterinārās klīnikas viedoklis
- ELISA (enzīmu imūnanalīzes) analīzes veterinārajā klīnikā Ami’s
- Veterinārā aptieka – viss nepieciešamais dzīvniekiem
- Operatīvā ārstēšana veterinārajā klīnikā
- Pretsāpju līdzekļi suņiem un to veidi
- Dzīvnieku šoks
- Gremošanas trakta sesku slimība
- Veterinārārsta palīdzība: kā izvēlēties vetārstu
- Kad ir nepieciešams veterinārs: dzīvnieku slimību galvenie simptomi
- Veterinārā palīdzība Jūsu mājdzīvniekam klīnikā “Ami’s”
- Kā pareizi izvēlēties suņu barību
- Kaulu audzējs dzīvniekam: kā diagnosticē un ārstē saslimšanu veterinārā klīnika
- Veterinārija. Dzīvnieku blusas
- Vēdera uzpūšanās mājdzīvniekiem
- Dzīvnieku barības izvēle pēc to kastrācijas un sterilizācijas
- Mutes dobuma kopšana: kā pieradināt mīluli tīrīt zobus
- Viss, kas jāzina par trakumsērgu un vakcināciju
- Suņu sterilizācija, kastrācija
- Kā barot kaķēnu, kad piena zobi mainās uz pastāvīgiem
- Dzīvnieku reģistrācija: būtība, nepieciešamība, drošība
- Kādas vakcinācijas ir nepieciešamas kaķiem?
- Dzimumtieksmes instinktu nomākšana kaķiem: kaķu sterilizācijas un kastrācijas metodes
- Kas ir jāzina, dzīvniekiem izkrītot piena zobiem
- Infekcijas klepus kaķiem: iemesli un simptomi
- Kā pareizi barot suni
- Kā aizsargāt suņa ķepas no reaģentiem ziemā?
- Kad ir laiks atvadīties – suņa eitanāzija
- Suņu zobārsts palīdzēs mājas mīlulim
- Priekš kam jāveic sunim rentgens
- Klepus sunim – iemesli
Demodekoze
Vēcums: pārsvarā jaunie dzīvnieki.
Simptomātika: nieze, alopēcija, atslāņojas ādas zvīņas, bruces, piodermija.
Demodekoze – dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa Demodex ērces. Šīs ērces atrodas matiņu folikulās un uz ādas, kā normālas ādas mikrofloras pārstāvji, taču, ja to skaits pārsniedz pieļaujamo daudzumu, veidojas demodekozes simptomi. Tie ir šādi: ādas slāņu nolobīšanās, apsārtums, asiņainu brūcīšu parādīšanās. Jaundzimušie kucēni inficējas ar ērcēm no mātes, uzreiz pēc piedzimšanas.
Parazīti sāk izrādīt pārmērīgu aktivitāti, ja ir pazemināta ādas imunitāte. Dažiem suņiem ir ģenētiska nosliece uz T-šūnas imunitātes defektu. Ādas imūndeficīts var būt piodermas sekas. Turklāt, ir suņu šķirnes, kurām ir nosliece uz demodekozes attīstību: skotu terjeri, mopši, šarpeji, Vesthailendas terjeri, vācu aitu suņi, angļu vai franču buldogi. Tiek atzīmēts, šīs slimības attīstību veicina dzīvnieka tīrasinība.
Demodekoze tiek klasificēta atkarībā no ādas bojājumu īpatnībām. Pastāv lokalizēta demodekoze un ģeneralizētā.
Lokalizētā demodekoze
Lokalizētā demodekoze pirmo reizi parādās 3-6 mēnešu vecumā un veido izolētus plankumus (līdz pieciem). Skartajās vietās tiek novērota alopēcija, atslāņojas ādas zvīņas. Visbiežāk šāda demodekozes forma skar dzīvnieka purniņu un acis. Var tikt novērota vāji izteikta nieze.
Ģeneralizētā demodekoze
Pirmās šīs formas demodekozes izpausmes var sākties 3-18 mēnešu vecumā. Izpaužas ar daudziem ādas bojājumiem, kuri visbiežāk lokalizējas uz ekstremitātēm, galvas, kā arī gar visu ķermeni. Šīs formas demodekozes simptomi ir spilgti izteikti un raksturojas ar stipru niezi un ādas virsējo slāņu atslāņošanos līdz pat asiņojošām brūcēm, izpaužas kā ādas eritēma, alopēcija. Bieži ģeneralizēto demodekozi pavada piodermija, kuru izraisa Staphyloccocus intermedius.
Pieaugušiem dzīvniekiem tā attīstās reti un vienmēr norāda uz nopietniem organisma bojājumiem, tādiem kā iekšējo orgānu slimības, ļaundabīgie veidojumi, izteikts imūndeficīts.
Demodekozes terapija
Veterinārārsti demodekozes ārstēšanu veic specializētā klīnikā. Ja runa iet par ģeneralizēto formu, tad terapija var ilgt vairākus mēnešus. Nozīmē pretparazītu preparātus, ja parādās piodermija, tiek nozīmēts ilgstošs antibiotiku terapijas kurss. Ārstēšanas efektivitāti pārbauda ar biopsiju, ņemot paraugus ik pēc 4-5 nedēļām.
Izārstēšanās prognoze ir labvēlīga, taču terapijas ilgums ir atkarīgs no dzīvnieka ādas slimības ilguma. Veterinārajā klīnikā Ami’s Jūsu dzīvniekam sniegs kvalificētu palīdzību, tāpēc gaidām Jūs!