Enciklopēdija
- Kuņģa uzpūšanās mājdzīvniekam
- Konjuktivīta ārstēšana suņiem un kaķiem
- Flegmonas ārstēšana kaķiem veterinārā klīnikā
- Kaliciviroze: bīstams ienaidnieks jaunajiem kaķiem
- Uzpūšanās vai akūta kuņģa palielināšanās
- Suņu autonegadījuma politrauma
- Adenoviroze (infekcijas klepus) suņiem
- Miokarda slimības
- Epilepsija – suņu slimības
- Dzīvnieku sēnīšu slimības: diagnostika un ārstēšanas metodes
- Kuņģa audzēji suņiem: simptomi, diagnostika, ārstēšana
- Piroplazmoze
- Demodekoze
- Gaļēdāju dzīvnieku mēris (Carr’e slimība)
- Urolitiāze
- Toksoplazmoze
- Hroniska nieru mazspēja
- Kaķu depresija: kā pamanīt un kā ārstēt?
- Kaķu atopija
- Trakumsērga: simptomi, prognozes, profilaktika
- Mājas sesku aprūpe
- Piometra suņiem – biežas komplikācijas nedzemdējušām kucēm
- Viltus grūtniecība suņiem
- Trakumsērga grauzējiem: cēloņi, izpausmes, profilakse
- Pareizi izvēlēta kaķu barība palīdzēs izvairīties no daudzām infekcijas slimībām
- Vetklīnika palīdzēs atklāt un novērst kaķu un suņu glaukomu
- Dzīvnieku radiācijas terapija – iedarbīgākā metode cīņā ar audzējiem
- Laba veterinārā klīnika palīdzēs atrast un izārstēt suņu mastocitomu
- Hroniskais kaķu gingivostomatīts un tā ārstēšana: veterinārās klīnikas viedoklis
- ELISA (enzīmu imūnanalīzes) analīzes veterinārajā klīnikā Ami’s
- Veterinārā aptieka – viss nepieciešamais dzīvniekiem
- Operatīvā ārstēšana veterinārajā klīnikā
- Pretsāpju līdzekļi suņiem un to veidi
- Dzīvnieku šoks
- Gremošanas trakta sesku slimība
- Veterinārārsta palīdzība: kā izvēlēties vetārstu
- Kad ir nepieciešams veterinārs: dzīvnieku slimību galvenie simptomi
- Veterinārā palīdzība Jūsu mājdzīvniekam klīnikā “Ami’s”
- Kā pareizi izvēlēties suņu barību
- Kaulu audzējs dzīvniekam: kā diagnosticē un ārstē saslimšanu veterinārā klīnika
- Veterinārija. Dzīvnieku blusas
- Vēdera uzpūšanās mājdzīvniekiem
- Dzīvnieku barības izvēle pēc to kastrācijas un sterilizācijas
- Mutes dobuma kopšana: kā pieradināt mīluli tīrīt zobus
- Viss, kas jāzina par trakumsērgu un vakcināciju
- Suņu sterilizācija, kastrācija
- Kā barot kaķēnu, kad piena zobi mainās uz pastāvīgiem
- Dzīvnieku reģistrācija: būtība, nepieciešamība, drošība
- Kādas vakcinācijas ir nepieciešamas kaķiem?
- Dzimumtieksmes instinktu nomākšana kaķiem: kaķu sterilizācijas un kastrācijas metodes
- Kas ir jāzina, dzīvniekiem izkrītot piena zobiem
- Infekcijas klepus kaķiem: iemesli un simptomi
- Kā pareizi barot suni
- Kā aizsargāt suņa ķepas no reaģentiem ziemā?
- Kad ir laiks atvadīties – suņa eitanāzija
- Suņu zobārsts palīdzēs mājas mīlulim
- Priekš kam jāveic sunim rentgens
- Klepus sunim – iemesli
Suņu autonegadījuma politrauma
Vēcums: -
Simptomātika: Bieži tās ir: iegurņa vai gūžas traumas ar iekšējo orgānu bojājumiem
Autonegadījumu traumas ir vissmagākās un laikam vienas no izplatītākajām suņu traumām.
Autonegadījumu traumu sekas
Autonegadījuma laikā dzīvnieks vienlaicīgi saņem daudzveidīgas traumas.
Bieži tās ir: iegurņa vai gūžas traumas ar iekšējo orgānu bojājumiem (urīnpūšļa plīsums, liesas, nieru, aknu plīsumi). Ja trieciens bijis pa dzīvnieka priekšējo daļu, parasti tās ir smadzeņu traumas, iespējami žokļu lūzumi, ribu lūzumi ar pneimo vai hemotoraksa attīstību.
Klīniskā aina: ekstremitāšu lūzumu gadījumos, to nedabisks stāvoklis (nokarājusies ekstremitāte (patoloģiskais kustīgums)).
Iegurņa lūzumu gadījumos: nespēja piecelties, sāpes, kad mēģina piecelties.
Ribu lūzumu gadījumos: krūšukurvja nesimetrija, sāpes šajā apvidū, dzīvnieks mēģina apgulties uz otra sāna. Pneimo vai hemotoraksa gadījumā notiek gaisa izplūšana vai asins uzkrāšanās pleiras dobumā, jo iespējama plaušu un pleiras traumēšana ar ribu šķembām; vai plaušu mikroplīsumi trieciena rezultātā. Izpaužas palielinoties aizdusai, parādoties gļotādu cianozei. NEPIECIEŠAMA TŪLĪTĒJA MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA!
Galvas-smadzeņu trauma – raksturojas ar deguna asiņošanu, asinsizplūdumiem acu ābolos, koordinācijas traucējumiem, acu zīlīšu reakcijā uz gaismu, avizokoriju (dažāda izmēra acu zīlītes). Īpaši bīstami ir iekšējo orgānu bojājumi, jo ārēji suns var izskatīties bez traumām, taču tai pat laikā zaudē daudz asiņu, kuras uzkrājas vēdera dobumā. Raksturojas šī trauma ar izteiktu gļotādas bālumu, stiprām sāpēm vēdera dobumā, urīna trūkumu, pieaugošu dzīvnieka reakciju nomākumu.
Kā palīdzēt sunim autonegadījuma traumas gadījumā
a) CIK VIEN ĀTRI IESPĒJAMS JĀNOGĀDĀ VETERINĀRAJĀ KLĪNIKĀ!
Pārvadājot (pārnēsājot) vislabāk izmantot pledu vai segu (ja nav aizdomu par mugurkaula lūzumiem, jo šajā gadījumā dzīvnieks jāpārvieto uz cietas virsmas).
b)Asiņošanas gadījumā: mēģināt apturēt asiņošanu, stingrs pārsējs uz brūces, žņaugs virs bojātās vietas (ne vairāk kā 1.5 stundas).
Galvas-smadzeņu traumas gadījumā vai ja ir aizdomas par asiņošanu vēdera dobumā, jānodrošina aukstums uz bojātās vietas (galva vai vēders). Taču kopumā jāsasilda dzīvnieks (ietīt segā, termofors uz muguras, utt).
Ja dzīvniekam lauzta ekstremitāte, mēģiniet imobilizēt to ar pārsēju un nofiksēt ar ortopēdisko šinu, lai ekstremitāte būtu nekustīga (jo asie kaulu gabali kustību gadījumā traumēs mīkstos audus). TAČU NEMĒĢINIET SALIKT KAULUS PATSTĀVĪGI, nofiksējiet kā ir.
Ja tuvāko stundu laikā Jūs nevarat nogādāt dzīvnieku ar autonegadījuma traumu klīnikā, ir jēga ievadīt muskuļaudos šādus preparātus: kortikosteroīdus (prednizolonu 3mg/kg, deksametozonu 0.05mg/kg), antihistamīna preparātus (suprastīnu 0.2ml/kg, dimedrolu 0.2ml/kg), pretsāpju līdzekļus (analgīnu 0.1ml/kg, baralgīnu 0.1ml/kg), antibiotikas (klaforānu 25mg/kg, ampicilīnu 20mg/kg). Noteikti dzīvnieks jāsasilda, jānovēro gļotādas krāsas izmaiņas, elpošanu, urīnu, asins izdalīšanos no dabīgām atverēm, temperatūru.
Negaidiet, ka Jūsu dzīvnieks „pagulēs” un viņam kļūs labāk, nevajag sarežģīt ārstu darbu, cik drīz vien iespējams dodieties pēc palīdzības pie vetārsta speciālista!