Suņa vakcinācija

Suņa vakcinācijaa

Kāpēc ir jāvakcinē suns? Kāds teiks – nu jā, mēs jau nevakcinējamies un nekas – esam veseli un neslimojam, bet... Vai mēs varam garantēt to, ka mūsu mīlulis nesaslims? Mēs nekad nevaram zināt, kur un kā mūsu mīluļi var inficēties ar kādu grūti diagnosticējamu un grūti ārstējamu vai pat neārstējamu slimību. Tāpēc sunim OBLIGĀTI jāveic ikgadējā vakcinācija.

Ir 2 vakcinācijas shēmas kucēniem:

  • 1. variants (3 potes): 6, 8 un 12 nedēļu vecumā. Šādu vakcinācijas shēmu parasti veic gadījumos, kad bezatbildīgi audzētāji kucēnu nošķir no mātes un pārdod jau mēneša vecumā, attiecīgi - arī kucēna imunitāte ir pazemināta un pastāv lielāks risks saslimt.
  • 2. variants (2 potes): 8 un 12 nedēļu vecumā (šī ir populārākā vakcinācijas shēma).

Abos variantos atkārtota vakcinācija jāveic pēc gada.

Pārdot/atsavināt drīkst tikai vakcinētus kucēnus. Audzētājs kucēnu drīkst atdot ne jaunāku par 8 nedēļām (jeb 2 mēnešu vecumā) un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas. Atsavinot suni, nākamajam īpašniekam tiek nodota dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība (Ministru kabineta noteikumi Nr. 266).

Pirms vakcinācijas sunim obligāti jābūt attārpotam (10 dienas pirms plānotās vakcinācijas dienas). Vetārstam vakcīnas jāglabā tumsā pie temperatūras 2-8°C. Atšķaidīta vakcīna jāizlieto 30 minūšu laikā. Pirms vakcinācijas vetārstam jāpārbauda suņa vispārējās veselības stāvoklis. Vakcīnas deva visiem suņiem ir vienāda, vakcīna tiek ievadīta zemādā vai muskulī.

Nedaudz par to, ko tad satur mūsu tik pierastā kompleksā vakcīna, un – kas tie īsti ir par burtiņiem, kas uzdrukāti uz vakcīnu uzlīmēm:

  • R – trakumsērga/rabies (suns pret trakumsērgu obligāti jāvakcinē katru gadu, to arī prasa Latvijas likumdošana) – vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kura izraisa temperamenta izmaiņas, nespēju izdarīt rīšanas kustības un konvulsijas. Saslimšanai ar šo infekcijas slimību vienmēr ir letāls iznākums. Šī infekcijas slimība ir bīstama siltasiņu dzīvniekiem, ieskaitot cilvēku.
  • L – leptospiroze – baktēriju izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk tiek pārnesta ar inficēta ūdens palīdzību. Šīs saslimšanas raksturīgākie simptomi ir drudzis, vemšana, aknu un nieru nepietiekamība. Šī infekcijas slimība ir potenciāli bīstama cilvēkam.
  • P – parvoviroze – izraisa ļoti patogēns vīruss. Saslimšana raksturojas ar smagu asiņainu caureju, vemšanu un drudzi. Iznākums var būt nāvējošs.
  • Pi – parainfluence un Bordatellu izraisīta augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, kuras ierosinātāji ir augsti patogēni vīrusi. Infekcijas slimība norisinās ar spalgu, rejošu klepu (šo infekcijas slimību kompleksu sauc arī par "kennel cough" jeb – "audzētavu klepu). Vakcinācija tikai daļēji pasargā no saslimšanas.
  • H – infekciozais hepatīts – vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kura ļoti smagi bojā aknas un citus orgānus.
  • D (C vai S) – gaļēdāju mēris/distemper – vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kura norisinās ar paaugstinātu temperatūru, diareju, elpošanas ceļu problēmām un konvulsijām. Bieži šai saslimšanai ir letāls iznākums.

Audzētājam Jums ir jāizskaidro, kad kucēns ir vakcinēts, ar kādu vakcīnu un kad/vai kucēns jāvakcinē atkārtoti. Visbiežāk audzētāji pirmo reizi vakcinē kucēnus 8-9 nedēļu vecumā. Pirmā vakcīna nesatur trakumsērgu. Pret trakumsērgu kucēnu drīkst vakcinēt tikai 12 nedēļu vecumā. Ja Jūs iegādājaties kucēnu, kuram jau ir vairāk kā 3 mēneši, tam ir jābūt pilnībā vakcinētam.

Kucēniem imunitāte pēc vakcinācijas izstrādājas vidēji divu nedēļu laikā, tāpēc šajā laikā ieteicams ierobežot pastaigas un komunikāciju ar citiem dzīvniekiem. Turpmāk neatkarīgi no izmantotās vakcinācijas shēmas revakcinācija jeb – atkārtota vakcinācija nepieciešama tikai pēc gada, kopš dzīvnieks saņēmis pēdējo poti. Dzīvnieki jāvakcinē katru gadu līdz pat mūža beigām. Sekojiet līdzi vetārsta atzīmēm vakcinācijas apliecībā, neaizmirstiet suni savlaicīgi vakcinēt!

Baiba Nummure
Avots: www.taksis.lv