Kā tiek izgatavoti konservi un mitrā barība

Dzīvnieku barība

Mitrā barība

Parasti mitrās barības izgatavošanas veids neatšķiras pārāk daudz no sausās dzīvnieku barības izgatavošanas. Lielākoties šis process iziet tos pašus posmus, kurus mēs aprakstījām iepriekšējā rakstā, kā sausā barība. Mitrā barība sākumā tiek formēta un iziet cauri ekstrūderim. Tomēr šajā gadījumā ekstrūderī tiek uzstādīta daudz zemāka temperatūra un spiediens, nekā sausās dzīvnieku barības izgatavošanas laikā. Proti, sanāk, ka produkts netiek kaltēts, bet tieši otrādi – tam pievieno ūdeni, skābes un speciālas vielas, kas uztur nepieciešamo mitruma līmeni. Pēc tam pagatavotā barība dodas uz atdzesēšanas kameru, kur līdz galam tiek izveidota produkta struktūra. Rezultātā barībai tiek pievienots liels mitruma daudzums (25-35%), kā arī tā iegūst porainu struktūru.

Dēļ lielā mitruma daudzuma šāda veida barība tiek pakļauta pelējumam un baktērijām. Savukārt zaudējot nepieciešamo mitruma līmeni, barības sastāvs pasliktinās un, bez šaubām, sāk bojāties. Tāpēc profilakses nolūkos mitrās barības izgatavošanas laikā tiek pievienoti pelējuma un baktēriju inhibitori. Lai mitrums neizgarotu, to iepako speciālos ūdensnecaurlaidīgos maisos.

Konservi

Izejvielas un malšana. Vairums dzīvnieku konservu sastāvā lielāko daļu sastāda gaļas izstrādājumi. Uz rūpnīcām specializētās kravas automašīnās-refrižeratoros tiek piegādāti sasaldēti gaļas izstrādājumi un svaiga gaļa. Nepieciešamais daudzums tiek sagriezts sīkos gabaliņos un pievienots jau iepriekš sagatavotiem maisījumiem, kuru sastāvā iekļauti vitamīni, minerālvielas un graudaugi.

Mikseris. Pēc visu izejvielu sajaukšanas, iegūto maisījumu ievieto īpašā mikserī, lai pilnībā samaisītu izejvielas. Lai ciete iegūtu želejas veida formu, šajā posmā palielina temperatūru. Vēl tas nepieciešams tāpēc, lai olbaltumvielas mainītu savas dabīgās īpašības, uzlabojot savu struktūru un aromātu. Pēc tam sākas konservēšanas process.

Iepildīšana un aizvēršana. Iegūto maisījumu, kamēr tas vēl ir karsts, ievieto īpašā automātā, kas paredzēts safasēšanai bundžās. Aizvēršanas laikā bundžas vāku apstrādā ar tvaiku, lai nodrošinātu bundžai hermetizāciju un aizsargātu barību no bojāšanās.

Sterilizēšana. Pēc tam, kad bundžas ir aizpildītas un aizvērtas, tās pārvieto uz sterilizatoru, kur bundžas trīs minūšu laikā tiek uzkarsētas līdz 121 С, kas ļauj panākt bīstamo baktēriju likvidēšanu. Pēc tam bundžas tiek atdzesētas, uz tām tiek uzlīmētas etiķetes un veiktas cita veida atzīmes. Pēc tam barība ir gatava tirdzniecībai. Veikalos nopērkamās dzīvnieku barības ražošanas procesa izpratne palīdzēs mājdzīvnieku īpašniekiem izvēlēties savam mīlulim vispiemērotāko barības veidu.

Avots: www.petnews.lv