Antibiotiku atbildīga lietošana veterinārmedicīnā

Antibiotikām ir svarīga nozīme cilvēka un dzīvnieku slimību ārstēšanā un sabiedrības veselības nodrošināšanā. Diemžēl antibiotiku lietošana var radīt mikroorganismu rezistences (izturības) pret attiecīgajām antibiotikām attīstības risku. Risks palielinās, ja antibiotikas lieto nepareizi, nespecifiskā veidā (piemēram, kā zāles masveida ārstēšanai vai pret neuzņēmīgiem mikroorganismiem), pārāk mazās devās, atkārtoti vai neatbilstošu laika posmu.

Lai sekmīgi samazinātu rezistences pret antibiotikām attīstību, dzīvnieku veselības jomā ir jāsadarbojas praktizējošiem veterinārārstiem, dzīvnieku īpašniekiem, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražotājiem un valsts iestādēm.

Antibiotiku piesardzīga un racionāla lietošana

Antibiotiku atbildīga un piesardzīga lietošana ir vienīgais veids, kā iespējams samazināt rezistences attīstības risku. Antibiotiku piesardzīga lietošana nozīmē to racionālāku un mērķtiecīgāku lietošanu, uzlabojot ārstniecisko iedarbību. Antibiotiku piesardzīgas lietošanas vispārīgie principi lauksaimniecībā un veterinārmedicīnā ir jāpiemēro regulāri.

Tikai praktizējošs veterinārārsts drīkst noteikt, kādas antibiotikas var lietot dzīvniekiem, un viņa pienākums ir uzraudzīt šo antibiotiku lietošanu, kā arī pamatot un uzskaitīt antibiotiku lietošanu. Praktizējošam veterinārārstam ir jānorāda attiecīgo antibiotiku izdalīšanās periods no produktīvo dzīvnieku organisma.

Lai veicinātu antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgas lietošanas principu ievērošanu ikdienā, Eiropas Komisija ir sagatavojusi un publicējusi “Pamatnostādnes antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgai lietošanai veterinārijā”.

Eiropas Savienības tieši piemērojamos un nacionālajos normatīvajos aktos ir noteiktas stingas prasības antibiotikas saturošu veterināro zāļu apritei (ražošanai, izplatīšanai, lietošanai un uzskaitei), kā arī noteiktas prasības antibiotiku atliekvielu kontrolei un maksimāli pieļaujamais antibiotiku atliekvielu daudzums dzīvnieku izcelsmes pārtikā.

Antiobiotiku aprites uzraudzība

Antibiotiku apriti veterinārmedicīnā un lauksaimniecībā Latvijā uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Katru gadu PVD sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” realizē zāļu atliekvielu kontroli dzīvnieku izcelsmes pārtikā. Katru gadu tiek pārbaudīti ap 2000 dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu paraugi. Neatbilstība antibiotiku lietošanā Latvijā tiek konstatēta tikai atsevišķos gadījumos.

Kopš 2011. gada PVD apkopo datus par valstī izplatītajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem (tostarp, antibiotikām) veterinārmedicīnā un nosūta šos datus Eiropas Zāļu aģentūrai, kas veido vienīgo salīdzinošo statistiku par antimikrobiālo līdzekļu patēriņu dzīvniekiem 29 Eiropas valstīs. Tādēļ varam droši apgalvot, ka Latvijā ir viens no zemākajiem antibiotiku izplatīšanas apjomiem Eiropā uz dzīvnieku (mg/uz populācijas korekcijas vienību, sk. attēlu zemāk). Minētie statistikas dati ir pieejami Eiropas Zāļu aģentūras vietnē (www.ema.europa.eu).

Antibiotiku lietojums (mg/uz populācijas korekcijas vienību)

AMR riska mazināšana

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un efektīvu antimikrobiālās rezistences (AMR) attīstības ierobežošanu dzīvnieku veselības jomā, pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma tiek izstrādāts Nacionālais rīcības plāns par AMR ierobežošanu un antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu dzīvniekiem.

Plāna izstrādē ir iesaistīta Zemkopības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests, BIOR, Latvijas Veterinārārstu biedrība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kā arī citi dzīvnieku veselības jomas profesionāļi. Nacionālajā rīcības plānā paredzēti gan zinātniskie pētījumi par rezistences attīstību valstī, gan sabiedrības un profesionālo speciālistu apmācības un informēšanas pasākumi, gan antibiotiku aprites un rezistento mikroorganismu uzraudzības un kontroles pasākumi.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina praktizējošus veterinārārstus antibiotikas dzīvnieku ārstēšanai izvēlēties pārdomāti, ņemot vērā antibiotiku piesardzīgas lietošanas principus, lēmumu pamatot ar pareizu diagnozi, izvērtēt antibiotiku iespējamo rezistences efektu un alternatīvu ilgtermiņa risinājumu, lai samazinātu mikroorganismu rezistences pret antibiotikām attīstību.

ZM arī aicina dzīvnieku īpašnieku dzīvnieka saslimšanas gadījumā vērsties tikai pie praktizējoša veterinārārsta, precīzi izpildīt praktizējošā veterinārārsta norādījumus un ievērot praktizējoša veterinārārsta noteikto aizliegumu izmantot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, ārstētiem ar antibiotikām. Praktizējošs veterinārārsts ir dzīvnieka īpašnieka labākais sabiedrotais, lai saglabātu veselu un augsti produktīvu dzīvnieku ganāmpulku, kā arī ražotu drošu un kvalitatīvu dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Nodrošinot dzīvniekiem atbilstošus turēšanas un barošanas apstākļus, ievērojot biodrošības prasības, kā arī dzīvnieku atbilstošu vakcināciju, antibiotiku lietošanu ir iespējams samazināt līdz minimumam.

Materiāla autore:

Inta Krauja, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta dzīvnieku veselības un veterināro zāļu eksperte

Avots: pvd.gov.lv