Kaķu depresija: kā pamanīt un kā ārstēt?

Vēcums: jebkura vecumā

Simptomātika: uzvedības maiņa, agresija, dzīvnieks neēd, atteicās no tīrīšanas, nedodas uz rokam un citi

Mēs esam pieraduši, depresija – tā ir cilvēku problēma, taču izrādās, ka no šīs slimības var ciest arī mūsu mājdzīvnieki. Kokrēti – kaķi. Veterinārija norāda - kaķu depresija ir sastopama diezgan bieži, tiesa, ne visi saimnieki par šo problēmu zina.

Kas var izprovocēt kaķu depresiju?

  • Pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu. Kaķi – konservatīvas būtnes un pārmaiņas savā dzīvē uztver negatīvi. Viņi diezgan ilgi pierod pie jaunās vietas, jauniem cilvēkiem, jaunām smakām. Tas viss var ietekmēt to mieru un novest pie depresijas.
  • Tuva cilvēka prombūtne. Kaķi pierod pie noteiktiem cilvēkiem. Kādu no tiem mīl, kādu vienkārši pacieš, taču, ja ģimenes sastāvs mainās, īpaši, ja vairs nav mīļotā saimnieka, kaķis var būt ļoti satraukts. Līdzīga izpausme var būt arī suņiem.
  • Uzmanības trūkums. Mājas kaķi ir ļoti sociāli. Tiem ikdienas ir nepieciešama saimnieka uzmanība un, ja viņi to nesaņem – sāk skumt. Īpaši tas izpaužas siāmas kaķiem, kuri biežāk pierod pie cilvēkiem.

Kā pamanīt depresiju kaķim?

  • Mainās uzvedība. Visiem kaķiem ir savs raksturs, paradumi un ieradumi, taču, ja Jūs ieraudzījāt, ka mīluļa uzvedība ir būtiski mainījusies: viņš mazāk vai vairāk ēd, guļ, murrā – jāsāk uztraukties.
  • Kaķis vairs nekopj sevi: kažociņš kļūst netīrs, izskatās neakurāts. Vai arī otrādāk, dzīvnieks nervozi izlaiza spalvu. Tās visas var būt depresijas pazīmes.
  • Būtiski izkrīt spalva, parādās pliki laukumi. Šeit jāsalīdzina esošais stāvoklis ar sezonas spalvas izkrišanu.
  • Kaķis atstāj izkārnījumus ārpus tualetes.
  • Agresīva uzvedība: kaķis sāk kost, skrāpēt, šņākt. Tas viss norāda uz dzīvnieka psihes iespējamiem traucējumiem.
  • Jākļūst uzmanīgākam, ja kaķis uzsāk vientuļnieka dzīvi: slēpjās, negribīgi kontaktē.
  • Miegainība, apātija, samazinās interese pret apkārt notiekošo, tas viss norāda, ka kaķis sācis skumt.

Diagnostika

Jāsaprot, patstāvīgi diagnosticēt dzīvnieka depresiju nav iespējams, jo visas šīs slimības pazīmes var būt veselai rindai slimību, daudzas no kurām ir bīstamas mīluļa veselībai un dzīvībai. Tāpēc, ja Jūs pamanījāt, ka kaķis uzvedas dīvaini – neatlieciet vizīti pie vetārsta. Ārsti izmeklēs Jūsu dzīvnieku, veiks analīzes, pārbaudīs iekšējos orgānus un ja fiziski kaķis būs vesels, tad iespējamās novirzes tā uzvedībā var uzskatīt par psihiskajām novirzēm.

Kā ārstēt tādu saslimšanu, kā kaķu depresija?

Pirmkārt – nepieciešama uzmanība. Piedāvājiet mājdzīvniekam paspēlēties, maigi paglaudiet, parunājiet ar to mierīgā tonī. Dzīvniekam jāsajūt drošības un psiholoģiskā komforta sajūta. Uzcienājiet kaķi ar kādu gardumu, iekārtojiet ērtu vietu miegam. Vispār, nodrošiniet, lai kaķu aprūpe būtu teicama. Novērsiet visus stresa faktorus. Tāpat, stāvokļa normalizēšanai, vetārsts var nozīmēt organismu stiprinošus preparātus un medikamentus, dzīvnieka psihiskā stāvokļa korekcijai. Zāles tiek piemērotas individuālā kārtā.

Tāpat, ja saimnieks nevar nodrošināt dzīvniekam nepieciešamo aprūpi, bet gan tikai savu uzmanību, vai arī kaķis ir pārāk hiperaktīvs, bieži vien tiek rekomendēts iegādāties vēl vienu dzīvnieku, lai Jūsu prombūtnes laikā kaķim nebūtu vientuļi. Nevajag uztraukties, ka dzīvnieks pārslēgsies no Jums uz savu jauno spēļu partneri, taču jāatcerās – raksturi visiem ir individuāli un daudz kas ir atkarīgs tieši no Jums. Ja dzīvnieks ir greizsirdīgs, šis nebūs labākais risinājums – tas var tikai pasliktināt situāciju. Tāpat, nevajadzētu aizmirst par iespēju, ka dzīvnieki nesapratīs viens otra raksturu.

Klīnikas Ami’s ārsti ir gatavi sniegt kvalificētu palīdzību Jūsu kaķim. Nāciet pie mums un mēs izvēlēsimies Jūsu mīlulim efektīvu ārstēšanas kursu.