Epilepsija – suņu slimības

Vēcums: 1.5 līdz 6

Simptomātika: Tas ir dažādas pakāpes krampju sindroms, auras pavadībā

Epilepsija – tas ir dažādas pakāpes krampju sindroms, auras pavadībā. Šis sindroms parādās, kad galvas smadzenēs rodās perēklis, kas traucē pārvadīt nervu impulsus. Suņiem epilepsija visbiežāk parādās 1.5 līdz 6 gadu vecumam. Ir zināms, šī patoloģija visbiežāk parādās bokseriem un kanne-korso šķirnes suņiem. Klīniskie simptomi Toniko-kloniskie krampji, pirms kuriem parādās aura, tiek uzskatīti par epilepsijas klīniskajām pamata izpausmēm.

Aura – tā ir lēkmes priekšvēstnesis, kuram sākoties dzīvnieks bez iemesla sāk griezties, uzbudināties, cenšoties noķert neredzamus kukaiņus. No sākuma sāk raustīties purna daļas muskulatūra, pēc tam process izplatās uz visu ķermeni. Lēkmes laikā pastiprinās priekšdaļas locekļu tonuss, kā arī parādās aizmugures locekļu trīcēšana vai arī pēc kārtas palielinās visu četru locekļu tonuss un trīcēšana.

Lēkmes laikā dzīvnieks zaudē samaņu, notiek spontāna defekācija un urinēšana. Lēkmes vidējais ilgums no dažām sekundēm līdz 1-2 minūtēm. Taču, ja lēkmes seko viena otrai, suns var trīcēt vairākas stundas. Diennakti pēc lēkmes sunim vairs neparādās nekādi neiroloģiskie simptomi. Ar to epilepsija atšķirās no citām slimībām. Veterinārija apraksta gadījumus, kad lēkmes ar vienādiem intervāliem piemeklē dzīvnieku visa mūža garumā, nemainoties tā neiroloģiskajam stāvoklim. Lieta tā, ka krampji var būt arī citu saslimšanu gadījumos – elektrolītiskās apmaiņas traucējumi, hidrocefālija, utt. Taču šādu patoloģiju gadījumos sindroms progresēs, kas var novest pie komas. Nereti mājdzīvnieku īpašnieki jauc tremoru, kas ir trīcēšana, ar krampju lēkmēm. Taču tremora gadījumā redzams, dzīvnieks vai nu viss trīc, vai tikai viens loceklis, tai pat laikā dzīvnieks paliek pie samaņas. Veterinārās klīnikas veic diagnostiku un ārstēšanu.

Mēs rekomendējam nākt uz mūsu veterināro klīniku Amis. Mūsu vetārsts varēs atpazīt epilepsiju un citas suņu slimības, kuru laikā var rasties krampji. Šeit noteikti tiek ņemta vērā slimības attīstības dinamika, dzīvnieka krampju raksturs un tā vecums. Pēc tam kad veic klīniski-neiroloģisko izmeklējumu, lai izslēgtu galvas smadzeņu bojājumus, dzīvniekam nozīmē MR vai CT. Medikamentozo ārstēšanu vetārsts nozīmē tikai tad, ja diagnoze ir apstiprinājusies.