Suņu autonegadījuma politrauma

Vēcums: -

Simptomātika: Bieži tās ir: iegurņa vai gūžas traumas ar iekšējo orgānu bojājumiem

Autonegadījumu traumas ir vissmagākās un laikam vienas no izplatītākajām suņu traumām.

Autonegadījumu traumu sekas

Autonegadījuma laikā dzīvnieks vienlaicīgi saņem daudzveidīgas traumas.

Bieži tās ir: iegurņa vai gūžas traumas ar iekšējo orgānu bojājumiem (urīnpūšļa plīsums, liesas, nieru, aknu plīsumi). Ja trieciens bijis pa dzīvnieka priekšējo daļu, parasti tās ir smadzeņu traumas, iespējami žokļu lūzumi, ribu lūzumi ar pneimo vai hemotoraksa attīstību.

Klīniskā aina: ekstremitāšu lūzumu gadījumos, to nedabisks stāvoklis (nokarājusies ekstremitāte (patoloģiskais kustīgums)).

Iegurņa lūzumu gadījumos: nespēja piecelties, sāpes, kad mēģina piecelties.

Ribu lūzumu gadījumos: krūšukurvja nesimetrija, sāpes šajā apvidū, dzīvnieks mēģina apgulties uz otra sāna. Pneimo vai hemotoraksa gadījumā notiek gaisa izplūšana vai asins uzkrāšanās pleiras dobumā, jo iespējama plaušu un pleiras traumēšana ar ribu šķembām; vai plaušu mikroplīsumi trieciena rezultātā. Izpaužas palielinoties aizdusai, parādoties gļotādu cianozei. NEPIECIEŠAMA TŪLĪTĒJA MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA!

Galvas-smadzeņu trauma – raksturojas ar deguna asiņošanu, asinsizplūdumiem acu ābolos, koordinācijas traucējumiem, acu zīlīšu reakcijā uz gaismu, avizokoriju (dažāda izmēra acu zīlītes). Īpaši bīstami ir iekšējo orgānu bojājumi, jo ārēji suns var izskatīties bez traumām, taču tai pat laikā zaudē daudz asiņu, kuras uzkrājas vēdera dobumā. Raksturojas šī trauma ar izteiktu gļotādas bālumu, stiprām sāpēm vēdera dobumā, urīna trūkumu, pieaugošu dzīvnieka reakciju nomākumu.

Kā palīdzēt sunim autonegadījuma traumas gadījumā

a) CIK VIEN ĀTRI IESPĒJAMS JĀNOGĀDĀ VETERINĀRAJĀ KLĪNIKĀ!

Pārvadājot (pārnēsājot) vislabāk izmantot pledu vai segu (ja nav aizdomu par mugurkaula lūzumiem, jo šajā gadījumā dzīvnieks jāpārvieto uz cietas virsmas).

b)Asiņošanas gadījumā: mēģināt apturēt asiņošanu, stingrs pārsējs uz brūces, žņaugs virs bojātās vietas (ne vairāk kā 1.5 stundas).

Galvas-smadzeņu traumas gadījumā vai ja ir aizdomas par asiņošanu vēdera dobumā, jānodrošina aukstums uz bojātās vietas (galva vai vēders). Taču kopumā jāsasilda dzīvnieks (ietīt segā, termofors uz muguras, utt).

Ja dzīvniekam lauzta ekstremitāte, mēģiniet imobilizēt to ar pārsēju un nofiksēt ar ortopēdisko šinu, lai ekstremitāte būtu nekustīga (jo asie kaulu gabali kustību gadījumā traumēs mīkstos audus). TAČU NEMĒĢINIET SALIKT KAULUS PATSTĀVĪGI, nofiksējiet kā ir.

Ja tuvāko stundu laikā Jūs nevarat nogādāt dzīvnieku ar autonegadījuma traumu klīnikā, ir jēga ievadīt muskuļaudos šādus preparātus: kortikosteroīdus (prednizolonu 3mg/kg, deksametozonu 0.05mg/kg), antihistamīna preparātus (suprastīnu 0.2ml/kg, dimedrolu 0.2ml/kg), pretsāpju līdzekļus (analgīnu 0.1ml/kg, baralgīnu 0.1ml/kg), antibiotikas (klaforānu 25mg/kg, ampicilīnu 20mg/kg). Noteikti dzīvnieks jāsasilda, jānovēro gļotādas krāsas izmaiņas, elpošanu, urīnu, asins izdalīšanos no dabīgām atverēm, temperatūru.

Negaidiet, ka Jūsu dzīvnieks „pagulēs” un viņam kļūs labāk, nevajag sarežģīt ārstu darbu, cik drīz vien iespējams dodieties pēc palīdzības pie vetārsta speciālista!